Amerikāņu pētnieki uzlabo saules uzglabāšanas metodi
2018-05-31
Saules enerģija ir neizsmeļams tīrs enerģijas avots, taču, lai pilnībā izmantotu saules enerģiju, ir jāatrisina galvenā problēma, kā jebkurā laikā uzglabāt saules enerģiju ar zemākām izmaksām. Stenfordas universitātes komanda 31. oktobrī ziņoja, ka viņi ir uzlabojuši saules enerģijas uzglabāšanas metodi, laužot ūdens molekulas, padarot metodi par 30% no tās energoefektivitātes, kas ir visefektīvākā no pašreizējām līdzīgām metodēm. Šīs pieejas zinātniskais princips nav sarežģīts: pirmkārt, izmantojot saules bateriju, lai sadalītu ūdens molekulas skābeklī un ūdeņražā, un pēc tam pēc vajadzības atbrīvotu procesā uzkrāto ķīmisko enerģiju, rekombinējot radīto skābekli un ūdeņradi, lai iegūtu ūdeni, vai ūdeņraža sadegšanā iekšdedzes dzinējā. Šis enerģijas uzkrāšanas princips ir izvirzīts, bet kā padarīt to par efektīvu rūpniecisku procesu, ir sarežģīta problēma. Stenfordas universitātes starpdisciplināra komanda publicēja rakstu British Journal of nature communication, ka viņi veica trīs uzlabojumus iepriekš minētajās metodēs. Pirmkārt, trīs savienojuma saules baterijas, ko viņi izmanto, atšķiras no parastajām silīcija bāzes saules baterijām. Saules baterija, kas izgatavota no 3 neparastiem pusvadītāju materiāliem, pēc kārtas var absorbēt saules gaismas zilo, zaļo un sarkano gaismu. Saules enerģijas pārveidošanas par elektroenerģiju efektivitāte ir paaugstināta līdz 39%, savukārt parasto silīcija bāzes saules bateriju fotoelektriskās pārveides efektivitāte ir tikai aptuveni 20%. Otrkārt, pētnieki koncentrējās uz ūdens molekulu sadalīšanai izmantotā katalizatora uzlabošanu, ievērojami uzlabojot katalītisko efektivitāti. Turklāt viņi apvienoja divas vienas un tās pašas elektrolīzes ierīces, lai reaģētu un sagatavotu divas reizes ūdeņradi, kas iepriekš izmantoja tikai vienu elektrolizatoru. Eksperiments parāda, ka uzlabotās metodes enerģijas uzkrāšanas efektivitāte ir 30%, kas pārsniedz 24,4% no nozares līdzīgām metodēm. Stenfordas universitātes ķīmijas inženierijas un fotonu zinātnes asociētais profesors Tomass Džaramilo sacīja, ka rezultāts ir solis tuvāk praktiska un ilgtspējīga rūpnieciska procesa attīstībai, kas sadala ūdens molekulas praktiskā un ilgtspējīgā rūpnieciskā procesā. Nākamais solis turpinās pētīt, kā panākt līdzīgu enerģijas uzglabāšanas efektivitāti ar zemākām izmaksām materiāliem un ierīcēm.
We use cookies to offer you a better browsing experience, analyze site traffic and personalize content. By using this site, you agree to our use of cookies.
Privacy Policy
